Latvijas ekoprodukts
Šī zīme pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijai (LBLA) un apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām. Lai šo zīmi iegūtu, ir jāsaņem sertifikāts, ko izsniedz sabiedriskā organizācija "Vides kvalitāte". http://www.ekoprodukti.lv
Laba vides izvēle
Zviedrijas dabas biedrības izstrādāts marķējums, kas ir izplatīts visā Skandināvijā un atrodams uz ļoti daudzām preču grupām. Tas tiek uzskatīts par vienu no stingrākajiem marķējumiem, un prasības tā iegūšanai tiek pastāvīgi pastiprinātas. http://www.snf.se/bmv/english.cfm
Ziemeļu gulbis
Vēl viens skandināvu marķējums, ko izsniedz Ziemeļvalstu padome. To uzskata par krietni vājāku nekā iepriekšējo marķējumu. http://www.svanen.nu/Default.aspx?tabName=StartPage
Eiropas savienības vides marķējums
ES oficiālais vides marķējums. To var saņemt arī Latvijas ražotāji. Pašlaik Latvijā pieejami tikai tekstilizstrādājumi, grīdas segumi un biroja papīrs (papīram nosaka tikai energopatēriņa un mežistrādes kritērijus. Nav noteiktas prasības attiecībā uz ķimikālijām, atkritumiem un kvalitātes nodrošināšanu). http://eco-label.com/; http://www.lva.gov.lv/eko/index.htm
Zilais eņģelis
Vācijas vides marķējums, kas pastāv kopš 1978. gada un tiek uzskatīts par vienu no pasaules vislabāk izstrādātajiem vides marķējumiem. Atrodams uz vairāk nekā 3500 produktiem. www.blauer-engel.de
Citi vides marķējumi
Godīgā tirdzniecība
Miljoniem mazo zemnieku trešās pasaules valstīs dzīvo lielā nabadzībā un nav spējīgi pabarot savas ģimenes, laist bērnus skolā un investēt ilgtspējīgā attīstībā. Tiem ir ļoti grūti nodrošināt savas produkcijas noietu, un viņi ir atkarīgi no starpniekiem, kas uzspiež savus noteikumus. Sliktas ražas gados daudzi zaudē savu pēdējo īpašumu – zemi, lopus un sēklas. Arī plantāciju strādnieki neredz labumu no starptautiskās tirdzniecības. Viņu ienākumi ir zem iztikas minimuma un dzīves apstākļi ir ļoti slikti. Bieži vien viņiem ir aizliegts veidot arodbiedrības vai kā citādi aizstāvēt savas tiesības.
Šis marķējums, kas apliecina, ka ražotāji saņem pienācīgu samaksu par savu darbu, pēdējos gados ir kļuvis ļoti populārs. Visbiežāk marķētie produkti: banāni, kafija, tēja, tekstilizstrādājumi. http://www.fairtrade.net
TCO (TCO 99, TCO 01, TCO 03)
ТСО (Zviedrijas profesionālo darbinieku konfederācija) ir Zviedrijas nacionālā likumdošanas institūcija. Tā piešķir marķējumu mobilajiem telefoniem, biroja mēbelēm un datoriem (un to piederumiem), kuri atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz energoefektivitāti, darbavietas drošību un ietekmi uz apkārtējo vidi. http://www.tcodevelopment.com
Baltais trusis
Šis marķējums apliecina, ka attiecīgā produkta un tā sastāvdaļu ražošanā nav veikti eksperimenti uz dzīvniekiem. http://www.buav.org/gocrueltyfree/index.html
Šie nav eko marķējumi:
Kvalitatīvs Latvijas produkts
Šī preču zīme ir radīta, lai izveidotu patiesu priekšstatu par to, kuri produkti ir audzēti un ražoti Latvijā, un palielinātu šo produktu noietu. To piešķir pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir vismaz 75 % Latvijā audzētu izejvielu un kas atbilst kvalitātes prasībām.
Zaļais punkts
Šis marķējums nozīmē, ka iepakojuma ražotājs, preces izplatītājs vai importētājs ir samaksājuši par iepakojuma otrreizēju pārstrādi. Latvijā ir izveidots "Latvijas Zaļais punkts" (LZP), kas darbojas uz brīvprātības principa, un tā līgumpartneri (uzņēmumi), nomaksājot maksu dalībai LZP izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, saņem pilnīgu dabas resursu nodokļa atbrīvojumu. Šie uzņēmumi LZP ir uzticējuši rūpēties, lai to tirgū novietotais iepakojums nenonāktu atkritumu izgāztuvē, bet tiktu savākts, pārstrādāts otrreizējās izejvielās un atgrieztos ekonomiskajā apritē. LZP darbību uzrauga LR Vides ministrija.
Zaļā josta
"Zaļās jostas" marķējumu piešķir tiem uzņēmumiem, kas ir pievienojušies "Zaļās jostas" izlietotā iepakojuma brīvprātīgās apsaimniekošanas programmai Latvijā. Šis marķējums uz preces iepakojuma norāda, ka tās ražotājs sadarbībā ar "Zaļo jostu" veic iepakojuma savākšanu, šķirošanu un pārstrādi otrreizējās izejvielās.
Depozīta sistēmas produkts
Produkti, uz kuriem atrodas šis simbols, ir iesaistīti depozītu sistēmā. Tas nozīmē, ka, piemēram, veikalā iegādājoties stikla pudeli ar depozīta sistēmas simboliku, jūs samaksāsiet piecus santīmus kā depozītu. Nododot pudeli veikalā, jūs šos santīmus varēsiet saņemt atpakaļ. Tas palīdzēs nodrošināt iepakojumu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi.
Elektronisko un elektropreču apzīmējums
Šī zīme atrodas uz visām elektroniskajām un elektroprecēm, kas iegādātas Eiropas Savienībā pēc 2005. gada 13. augusta, un nozīmē to, ka šīs preces pēc to kalpošanas perioda beigām nedrīkst izmest atkritumu konteineros, bet ir jānogādā tam paredzētajās vietās. Veikaliem, kas tirgo elektropreces, ir pienākums no patērētājiem pieņemt vecās preces atpakaļ.
Otrreizējas pārstrādes simbols
Patiesībā Latvijas patērētāji var sastapties ar diviem šādiem simboliem.
Pirmais atrodas uz precēm, kuras var pārstrādāt. Dažreiz zīmei virsū ir arī kāds cipars, kas norāda, kādai pārstrādājamo materiālu grupai produkts pieder.
Otrais simbols norāda, ka prece vai tās iepakojums ir daļēji vai pilnībā ražots no otrreizējām izejvielām. Dažreiz simbola vidū var redzēt uzrakstu, piemēram, 40 vai 80 %, kas nozīmē, ka tik daudz sastāvdaļu no otrreizējām izejvielām.
Uz precēm parādās arī vēl daudz citu simbolu un marķējumu. Daļa no tiem var būt maldinoši vai augstāk aprakstīto marķējumu viltojumi.